Liepājas tenisa sporta skolas audzēkne un tagadējā Liepājas tenisa sporta skolas trenere
Katrīna Samoilova:
"Cilājot prātā atmiņas par savu mīļo treneri Edgaru Ernestsonu, mana pirmā un nekur nezūdošā doma bija, ka man trenerim ir jāvelta liels PALDIES!
Man bija gandrīz 6 gadiņi, kad mamma man uzdeva jautājumu: “Vai tu vēlies spēlēt tenisu?” Paldies, mammu, ka uzdevi man šo jautājumu! Es, nedomājot, iekliedzos: “Jā!!!” Arī mana mamma taču bija spēlējusi tenisu un pie tā paša trenera. Tas taču būtu fantastiski! Tās pašas dienas vakarā mamma sazinājās ar treneri Ernestsonu un apvaicājās, kad es varētu atnākt uz treniņu. Es no priekiem lēkāju pa istabu un nevarēju sagaidīt, kad pienāks mans pirmais treniņš!
Pēc pavisam neilga laika mans pirmais treniņš bija klāt. Es ierados ar mazu, sarkanu raketīti ar krāsainām stīgām. Atceros, ka stāvēju uz laukuma vienā rindiņā kopā ar citiem bērniem. Tad treneris mums katram pameta bumbiņu un mūsu uzdevums bija trāpīt pa to. It kā tik vienkārši, vai ne? (smejas) Pienāca arī mana kārta. Es uzreiz trāpīju pa bumbiņu un tā lidoja augstu gaisā! Pārējie bērni spiedza sajūsmā un arī man smaids uz lūpām līdz ausīm, priecājos: “Man sanāk uzsist bumbiņu visaugstāk gaisā!” Treneris, protams, arī uzslavēja un ieviesa uzticību jau pašā pirmajā dienā. Tā lēnām aizsākās mana tenisa dzīve, par kuru toreiz nemaz nevarēju iedomāties.
Latvijas čempionāts tenisā, pēc apbalvošanas.
No kreisās: Katrīna Samoilova, Paula Anna Vuciņa un Edgars Ernestsons.
Man ir liels prieks, ka treneris noticēja man un deva iespēju. Paldies trenerim, ka iemācīja man cīnīties, izskoloja mani un ielika stingrus pamatus manai turpmākajai dzīvei un mīlestībai pret tenisu. Pateicoties tam, esmu ieguvusi ļoti labu augstāko izglītību un kļuvusi par to, kas esmu – tenisa trenere Liepājā! Man ļoti patīk mans darbs un es ļoti ceru, ka spēšu strādāt ar tikpat lielu degsmi, mieru un ticību!
Paldies, trener!"